izglītība
1.
Rumānijas blociņš jeb piezīmes no Transilvānijas galvaspilsētas
... un atmaskojot abu pušu politisko propagandu
izglītība
s sistēmā – mūsdienās(!). Alexandra Pirici kopā ar domubiedriem īstenojusi vairākas izaicinošas „dzīvo skulptūru” akcijas Bukarestes pilsētvidē, pievēršot ...
2.
Atšķaidītā kultūras ezotērika
... ar abām rokām
izglītība
s ministra domu, ka par pamatskolas skološanu vajag ieviest maksu (man nav links uz baumu, piedodiet). Tad nu, lūdzu, iekļaujiet tai maksas paketē kā pirmo daiļliteratūru. Varbūt ...
3.
Par izrādēm – un izrādēs – no studējušā puses
... veida izvērtējumā vajadzētu būt iespējamai. Manā izpratnē LKA ir augstākās
izglītība
s iestāde, kuras vienīgajai rūpei un uzdevumam vajadzētu būt iespējami labas un vispusīgas profesionālas un humanitāras ...
4.
Par „pornogrāfiju”, vadoņiem un nacionālo drāmu. Vērojums un interpretācija
... tikko, 2. februārī nācis no Saeimas deputātes, Saeimas
Izglītība
s, kultūras un zinātnes komisijas locekles, arī bijušās kultūras ministres Ingūnas Rībenas mutes.[6] Kā redzams DELFu atreferējumā, ilggadīgā ...
5.
Foruma teātris: spogulis, ne zāles
... jo nav
izglītība
s. Piemērs nr.2: Tēvs - ģimenes apgādnieks – nespēj nomaksāt mājokļa kredītu veselības stāvokļa dēļ. Padsmitgadniece meita sapņo studēt fotomākslu, taču tam nepietiek ne laika, ne līdzekļu: ...
6.
7-VII. Savpatnie paveidi dabā.
... viņam nav tiesību skatīties uz tavām kaitēm. Kāds sakars
izglītība
i ar patriotismu un veselībai ar datorzinībām, uz to mums nav jāatbild, tas nav mūsu kompetencē, jo viss taču ir saskaņā ar likumu. Katrā ...
7.
Teātra realitāte un teātra kritikas utopija
... ir primāra, bet obligātie humanitāro zinātņu kursi, kuriem teorētiski būtu jāaizlāpa robi Latvijas vispārējās
izglītība
s sistēmā, - pilnīgi neobligāti - ja tu būsi elastīgs, organisks, muzikāls, čakls, ...
8.
Izrāde patiesībā ir viegla
... – dumiķīši.” Mūsu miesa ir vērienīgs projekts. Tas ir pirmais auglis jaunizveidotajai sadarbībai starp Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) un Rīgas Pedagoģijas un
izglītība
s vadības akadēmiju (RPIVA). ...
9.
LKA jauno režisoru festivāls "Patriarha rudens"
... kultūrvides pārstāvji tiks uzaicināti noskatīties studentu izrādes, lai festivāla noslēgumā kopā ar LKA mācībspēkiem un studentiem satiktos apaļā galda diskusijā par teātra
izglītība
s problēmām un perspektīvām, ...
10.
Cita mūzika jeb Partitūra ekosistēmai
... muzikālas
izglītība
s nav, bet tāda ir Jēkabam Nīmanim, kura Mūzikas akadēmijas diplomu Maksims projicē un sienas. Seko Jēkaba Nīmaņa dzīves izklāsts, kurš no bērnības ir saistīts ar mūziku. Interesanta ...
11.
Āķis lūpā
... par Baltijas valstu kopējo ainu, par tik ļoti atšķirīgajām tradīcijām. Teātri pie mums kopumā lielā mērā veido daži režisori un viņu
izglītība
s – Māra Ķimele, kas ir Efrosa skolniece, Mihails Gruzdovs... ...
12.
Tradicionalitātes vs. inovāciju indekss jeb Valsts - teātru atbalsta punkts
...
izglītība
s nepieciešamību, tad līdzīgi jābūt arī ar kultūru, jo tā ir
izglītība
s sastāvdaļa. Taču bieži vien teātru neapmeklēšana slēpjas arī neinformētībā, ar to saprotot nevis reklāmas, bet gan pirmās ...
13.
Minoritātes un minoritātes. Kultūrpolitika mazākumtautībām
... Lai arī šī joma lielā mērā saskaras ar citu nozaru politikām (
izglītība
s, integrācijas, valodas, mediju politikām), tomēr raksta ietvaros pievērsīšos kultūrpolitikai un vēl šaurāk – datiem par profesionālo, ...
14.
VI. Satracināto Nezinīšu Sala, dvēseļu zvejošana un vēl šādi tādi Nacionāli Personīgie Projekti.
... trūkums organismā. 1.2.2. - "sabiedrības lielākā daļa grimst apātijā.", šausmas. "2.1. Valstij ir sekmīgi jādarbojas." Tālāk (atstāstu 2 vārdos) par to, cik svarīga ir māksla,
izglītība
, veselība, (pa ...
15.
Grieķu teātris starp tradīciju un jauno, savējo un svešo
... neeksistē. Par citu modeļu iespējamību tiek diskutēts regulāri, tāpat kā par aktieru un režisoru izglītību – Grieķijā nav nevienas augstākās
izglītība
s iestādes aktieriem un režisoriem! -, taču diskusijas ...
16.
Baltijas valstu teātru kultūrpolitikas apskats
... šīs valsts pilsoņa mākslinieciskajai
izglītība
i, piemēram, teātra apmeklēšanai, mums vajadzētu aprēķināt, cik daudz naudas valsts tērē katram skatītājam. Tad problēma kļūtu skaidrāka. Padomju laikā mēs ...
17.
Ir jācīnās
... pasākuma norisi vēlos arī dalīties. Kāpēc? Jāsaka, ka tikai saskaroties ar šo pasākumu, kas aptvēra visu Vāciju – gan augstskolas, universitātes, skolas un specialās
izglītība
s iestādes-, es sapratu, ka ...
18.
par projektu
... Latvijā skatīt kontekstā ar procesiem citās Eiropas valstīs, kā arī
izglītība
, iepazīstinot ar svarīgiem skatuves mākslas notikumiem, teorētiķiem un viņu darbiem no pārējās pasaules, lai sekmētu Latvijas ...
19.
Samazināt, palielināt... jeb Teātru politika Latvijā
... izmaiņām sabiedrībā. Tiek rosināts jaunajās prioritātēs iekļaut ne vien māksliniecisko kvalitāti, bet arī skatītāju skaitu, kases ieņēmumus, efektivitāti, mākslas
izglītība
s lomu, kultūras daudzveidību ...
20.
Realitātes šovs - parādiet man realitāti
... nacistiem. Tādēļ Harts tika atstādināts no amata 1933. gadā. Jozefa Gēbelsa
izglītība
s/propagandas un izklaides koncepcija bija visai atšķirīga no Harta un Brehta. No 1923. gada līdz 30. gadu vidum ...
Start
Prev
1
2
Next
End
rādīt
5
10
15
20
25
30
50
100
All
Page 1 of 2
Main Menu
sākums
aktuāli
kritiķu aptauja 10/11
process
teorija un analīze
dienasgrāmatas
recenzijas, izrāžu apskati
intervijas, personības, kolektīvi
vēstules
saistoši materiāli
Skats
Homo Alibi | Homo Novus
Patriarha rudens
lv
en
autori
teritorija
kontakti
vēstkopa
Search