Konfliktoloģistikas nedēļa ar Rolfu Hohhūtu
| Wednesday, 30 November 2011 14:48
Ierosinu šo nedēļu veltīt konfliktu izzināšanai. Izbrīvēt kādu pusstundiņu, lai padomātu, kā rodas konflikti (iekšēji un ārēji), kā rodas izpratnes disonanse, nevēloties pieņemt kādus notikumus no ārpasaules, kā ar to cīnīties, vai tieši otrādi – pieņemt. Arī par konfliktiem, kas rodas varas struktūru galotnēs. Kāpēc to darīt tieši šonedēļ? Tādēļ, ka tieši Rīgā nesen izdoti šī 80 gadus vecā mūsdienu vācu drāmas klasiķa, dokumentālā teātra (saukts arī par faktu teātri) dramaturga Rolfs Hohhūts (Rolf Hochhuth) darbu tulkojumi krievu valodā (kam, iespējams, sekos tulkojums latviešu valodā) un tieši šonedēļ Rīgā būs pirmizrāde viņa lugai "Ārsti".

Hohhūta kungs zina īsto brīdi, kad sākt runāt par neērtām tēmām, kad papurināt arhīvu putekļus. Viņa skatuves debija "Der Stellvertreter" 1963.gadā uzjundīja lielas diskusijas par Berlīnes un Vatikāna slepeno vienošanos, par fīrera un pāvesta Pija XII savienību. Kaut gan sabiedriskā doma sasaistīja Hohhūta darbu ar VDK pasūtījumu aptraipīt Katoļu baznīcu un aizskart ticīgo jūtas, izrāde guva milzīgu popularitāti. 2002. gadā pēc šī darba tika uzņemta arī filma "Āmen" (rež.Costa Gavras). Faktu drāmas specifika ir tāda, ka politiskie notikumi tiek izspēlēti, balstoties uz oficiāliem dokumentiem un tiesu prāvu arhīviem, tomēr, kā atzīmē vairākas enciklopēdijas, šādos darbos ir pagrūti izvairīties arī no moralizēšanas. Mani gan šai mirklī vairāk interesē pašas tēmas un publikas reakcija uz tām.
Drāmā "Zaldāti" (Soldaten, Nekrolog auf Genf, 1967) Hohhūts izvirza versiju, ka ir poļu premjerministra Sikorska nāvē 1943.gada aviokatastrofā vainojams Vinstons Čērčils. Pirmizrādi britu teātrī vienkārši aizliedza. Romāns "Mīlestība Vācijā" (Eine Liebe in Deutschland, 1978) appraksta diezgan klasisku kara laiku sižetu – vācietes un poļu karagūstekņa mīlestību, tomēr arī tas nepalika bez skandāla – pēc romāna izdošanas atlūgumu uzrakstīja Bādenes-Virtenbergas ministrs-prezidents Hans Filbingers, kura sadarbība ar Trešo Reihu tika aprakstīta šajā darbā. Pēc šī darba uzņemta Andžeja Vaidas filma (Eine Liebe in Deutschland, 1983). Drāmā "Alans Tjūrings" (Alan Turing, 1987) stāstīts par izcilo zinātnieku un viņa izgudrojumu izmantošanu 2.Pasaules kara laikā.
Skandālu dēļ Hohhūta lugas uz skatuves uzved nelabprāt, tomēr kā vēsta ziņas no Vācijas (skt. #1, #2), Hohhūts pats ir teātra īpašnieks (teātris Berliner Ensemble). Tur nesen iestudēts mūzikls "Lisistrata un NATO", kas stasta par sievietēm, kas aizstāv mazu Grieķijas salu no NATO kara bāzēm. Izrādē spēlē arī pasaules vecakais pasaules aktieris (Jochannes Heesters, 106 gadi). Hohūts darbojas arī sabiedriskajā dzīvē un šobrīd ieņem aktīvu (protams, provokatīvu) pozīciju jautājumā par Vācijas palīdzību Grieķijai un par atgriešanos pie vācu markas (izlasīju to šeit, skt. #3).
Rīgas izdevniecībā "Retorika A" 2 sējumos izdotas lugas "Zaldāti", "Ārsti", "Effi nakts" un eseja "Berlīnes Antigone", 1.decembrī Maskavas namā pirmizrāde lugai "Ārsti" – par netīro farmaceitu biznesu, kas balansē starp lielas peļņas un sabiedrības interesēm (izrādē spēlēs arī sen neredzētie aktieri A.Līcītis un I.Aizbalte).
Interesanti, kādu provokāciju sagaidīsim Rīgā? Autoru satikt varēšot 2.decembrī pirmizrādes vakarā Maskavas namā. (UPD. tā man teica izdevniecībā, vai nu tās ir tikai runas un provokācijas???)
Foto: Auroras Rubinshtein Mazais provokāciju teātris (makets):
Rolfa Hohhūta Lugu izlase (LVL 3.50, Izdevniecība Retorika-A, Matīsa 143),
provokātori (LVL 0.55, pirkti pa ceļam uz izdevniecību veikalā bez nosaukuma)
#1 В Берлине разгорелся театральный скандал (Deutche Welle, 24.08.2009 )
http://www.dw-world.de/dw/article/0,,4595091,00.html
#2 Самый старый актер мира играет в антинатовском спектакле (Deutche Welle, 30.07.2010 )
http://www.dw-world.de/dw/article/0,,5851593,00.html
#3 Настоящие жертвы инфляции: качество, честность и нравственность
http://corsogrimoire.livejournal.com/489065.html
Papildus izziņai:
Konfliktoloģija (termins ieviests 1991. gadā) ir zinātnes nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas par nesaskaņu, pretrunu un sadursmju rašanās, veidošanās, attīstības un izbeigšanās likumsakarībām dabā, cilvēkā un sabiedrībā. Šobrīd ļoti plašas iespējas studēt konfliktoloģiju ir Sanktpēterburgā un citās pilsētās Krievijā, studentu interese ir ļoti liela un arī šīs zinātnes potenciāls ir milzīgs.
Konfliktoloģistikas terminu es tikko pati izgudroju. Tā ir zinātne, kuras mērķis ir iegūt zināšanas par apzinātu un secīgu konfliktu izraisīšanu. Šādu zinātni diez vai varēs apgūt sistemātiski (pat Latvijā nē), tomēr ikvienam paveras plašs lauks pašizziņai.
Atšķaidītā kultūras ezotērika
| Friday, 28 October 2011 22:29
Šī etīde būs par to, kā no sākuma es atkal prasu: "Priekš kam tas viss ir vajadzīgs?", pēc tam prasu visu aizliegt, tad nomierinos un beigās leju pavisam ezotērisku šķīdumu, kuru jūs nesapratīsiet. Par teātri nebūs praktiski nemaz. Ja izlasīsiet līdz beigām (dārgo Dombrovski, ja nu gadījumā Tu lasi!), tad tur būs arī par jauno kultūras ministru. Garais palags un galīgi bez ilustrācijām (es tagad traki baidos no autortiesībām), to vietā iekļāvu dažas personal call references. Visa gabals ieturēts viegli cenzētā postmodernās fikcijas žanrā. Meldiņš "Mēs Visi Esam Jaunie Autori".
Pie mums brauc Eduards Aplombovs!
aurora rubinshtein | Tuesday, 11 October 2011 00:22
Man ir patiess gods paziņot “teritorijas.lv” lasītājiem, ka 26.oktobrī Daugavpilī, 28.oktobrī Liepājā, 29.oktobrī Ventspilī un 30.oktobrī Rīgā viesosies, nu, pilnīgi neticas!, “Neparastais koncerts”! Jā, Valsts centrālā akadēmiskā S.Obrazcova leļļu teātra no Maskavas “Neparastais koncerts”!
Šī izrāde ir īsta leģenda – tā ir 20.gadsimta vispopulārākā leļļu teātra izrāde, kura savu pirmizrādi piedzīvoja 1946. gada 19.jūnijā, bet 1968.gada 26.martā tikai atjaunota uz skatuves jaunā redakcijā. Neticami, ka šis lelles joprojām braukā pa pasauli, pārsteidz bērnus, šarmē pieaugušos un pulcina opīšus un omītes. (Izrāde ir ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā - pa šiem gadiem izrāde nospēlēta vairāk nekā 10 000 reižu un to redzējuši ap desmit miljonu skatītāju.) 1972. gadā pirmizrādi piedzīvoja arī teātrfilma ar tādu pašu nosaukumu.
O!, Mazās Amerikas postmateriālisma epifānijas (resnajai tantei, bet ne vienīgi)
Aurora Rubinshtein | Thursday, 12 May 2011 11:16
"Viss, ko rakstu, iznāk tik neinteliģenti un nesaprātīgi" – Frenija raksta mīlestības vēstuli savam draugam Leinam. Es arī. Rakstīšu tagad mīlestības blog-postu Pēterim Krilovam! Nospodrinātās laka kurpēs, protams, ar mazu glāzīti "Martini dry" pie rokas, bet bez īpašas inteliģences. Nekādu kamieļvilnas mēteļu un cāļu sviestmaižu! Tikai postmateriālisma epifānijas! Nemēģināšu tagad iedvesmai atrast pa radio kādu Amerikas Balss vilni, zinu, ka tas būs pārāk digitāli. Atslēgas vārdi: jēdzīgs, ak, mans Dievs!, Martini Dry, Homo Novus, Resnā Tante, Frenija un Zūijs, American Living.
Ilustrācijām izmantotas momentfotogrāfijas, kuru centrā pa daļai redzamas mūsdienu amerikāņu mākslinieka Matthew Brannon mākslas darbu reprodukcijas, kuru orģināli nesen bija apskatāmi Tallinas grafiskajā trienālē. Brannon ir mūsdienu Selindžers vizuālajā mākslā. Viņa darbus, kuros redzami american living aksesuāri – glāzes, pudeles, galda spēles, pulksteņi, zeķubikses, prezervatīvi, kosmētika, lidmašīnas biļetes, skaņuplates u.c. pavada iztēli kustinoši teksti – kur it kā daudz kas pateikts, bet nekas nav saprotams – arī tādas nervus viegli kairinošas epifānijas.
Page 1 of 4


















