Aurora Rubinshtein
III. Pelēkās vielas. NOW!
aurora rubinshtein | Thursday, 25 February 2010 02:07
Šodien atpūtīsimies no teātra un visiem trādirīdi, bumbastikiem un neočatiem, olimpiādēm un miss-vorldiem. Man liekas visas LV problēmas ir no tā, ka latvieši vairs nelasa.Tāpēc šodienas izlaidumā - Andrejs Rubanovs, Orhans Pamuks, mazliet Lielo sazvērestību un tādas reālas lietas.
II. Visiem pazīstamā Vaidava
| Friday, 29 January 2010 17:52
Šodienas teātra ziņu izlaidumā: "Kazimirs un Karolīna", "Topdogi", "Spēlmaņu nakts" miroņšovs, ilgas un attiecības, Hermaņa pirksts un Džilindžera mūzas. Viss par latviešiem.
"..viena maza balta bura..", atskan dziesma, sarkanais samts sakustas, līdz ar viņu - teātra putekļi. Uz skatuves stāv mucveidīgas būdiņas - bāriņš un tualetes. Auseklītis. O, izrāde par latviešiem! Un te arī viņi - dancodami uz skatuves izskrien latvieši - tas uzreiz skaidrs pēc drēbēm - aber viss kā noskatīts Rīgas pilsētas svētkos - īsbikses, tirgus kurpes, baikera kostīms un latviešu dizainera-piegriezēja negulēto nakšu murgs - kombinezons. Viņi dejo, dzer alu, runā par neko, strīdas par neko, beigās sakaujas. "Kazimirs un Karolīna". Nu nez ko Viesturs Kairišs gribēja ar to pateikt? Esmu neizpratnē, no savas tapsētās ložas raugoties uz Mārtiņa Egliena šofera vesti un Ditas Lūriņas ilgviļņiem. Sajūta tāda, ka režisors šo izrādi ir veltījis kādam vienam konkrētam cilvēkam un gribējis nodot kādu ļoti personīgu ziņu. Šādu izrādi varētu uztaisīt tāds no mūzām atkarīgs režisors, kad viņus piemeklē kāda personiskā krīze, kad mūzas aizlido pie citiem, pie apsviedīgākiem, pie biznesmeņiem... Sēžu, mazliet garlaikojos, veros zālē, kuru piepildījušas LV vecāka gadagājuma sievietes. Mani ļoti interesē viņu domas, ko teiks par šo izrādi Nacionālā teātra uzticīgākie skatītāji, un starpbrīdī es cenšos noklausīties sarunas. Bet viss, ko es dzirdu, ir sarunas par e-talonu un švako apkuri. Tā nu jādomā pašai, ko uzrakstīt par šo izrādi, kā smukāk nokritizēt. Viena mana radiniece dienu pirms izrādes 3 reizes kāpusi ārā no sabiedriskā transporta un vēmusi - turpat uz ielas. Atnākusi mājās un paziņojusi, ka tas droši vien tāpēc, ka uzzinājusi, ka jāiet uz teātri, bet pēdējās apmeklētās izrādes bijušas tik sliktas, ka organisms atsakās vēlreiz to pārdzīvot. Vispār tā laikam bija saindēšanās no smoga, bet šo stāstu klausoties es domāju tikai par to, kā tas iespējams - kā tad viņa varēja 3 x kāpt ārā - vai tad e-talons nečakarējas, ka viņu tik bieži "validē"??? Par teātri un latviešu izrādēm es nedomāju, jautājumu nav.
Sveiki, teritorijā!
| Monday, 16 November 2009 17:12
Kāds nopietns vārds un kādi nopietni teatrāļi te sapulcējušies! Spriež par teātra lomu sabiedrībā, piesauc Šlingenzīfu un dadaistus. Grūti tā uzsākt rakstīt. Agrāk gan redzēju gandrīz visas Rīgas izrādes, tagad biežāk iznācis sēdēt Sanktpēterburgas Marijas teātra apzeltītajā ložā un arvien biežāk pietiek ar dzīves teātri. Bet galu galā teātra mākslu teritorija nav tikai teatrāļu rezervāts, tajā ir sava vieta arī skatītājam. Paldies Maijai, kas mani uzaicināja rakstīt, centīšos nepievilt cerības. Ja nu gadījumā kas, man arī ir grāds mākslās un laba atzīme teātra vēsturē, varu uzrādīt diplomu. Bet nu pagaidām, ar Jūsu atļauju, es ieslēdzu datoru, uzvelku augstpapēžu kurpes, jo, kā Pēterburgā mani iemācīja - iet uz teātri kurpēs bez papēžiem - tā ir pilnīgi vējā izsviesta nauda, ielieku klēpī teātra somiņu ar kakla konfektēm un konjaka blašķīti. Varam sākt.
Page 2 of 2


















