Pēc sarunām ir pirms sarunām

User Rating: / 6
PoorBest 

1.novembrī Ģertrūdes ielas teātrī notika saruna ar dramaturgiem Ingu Ābeli, Anselu Kaugeru un Aivu Birbeli. Ļoti rosinoša saruna, lielā mērā pateicoties arī aktīvi klātesošajai režisorei Mārai Ķimelei. Kopsavilkums pēc 90 minūtēm galvenokārt tāds, ka “problēmas” sakne – kas laiku pa laikam oriģināldramaturģijas sakarā tiek pārrunāta – ir ne jau rakstītāju neesamībā, ne jau teātru neieinteresētībā vai pat ne lugu kvalitātē, bet gan nespējā un daļēji arī “nevēlmē” komunicēt citam ar citu. Katrs kopj savu lauciņu, kā tas darīts līdz šim, kaut tik vajadzīgi būtu pamatos izvērtēt, kāda tad var būt dramaturga kā teātra iestudējuma tapšanā līdzās režisoram iesaistīta profesionāļa loma un kā to veicināt, sākot ar studiju darba organizēšanu. Šonedēļ Teritorijā publicējam LKA dramaturģijas kursa studentes Agneses Rutkēvičas apkopotos Egila Šņores, Andra Gaujas un Daiņa Grīnvalda viedokļus. Intervijas tapa vēl pirms sarunas Ģetrūdes ielā. Arī viņi bez vēl citām nesakārtotām lietām norāda uz to pašu – nepieciešamību strādāt kopā ar režisoriem izrādes tapšanā, jo “lasāmlugu” laiks ir pagājis, kā saka A.Gauja. Tāpat sarunā vairākkārt atgriezāmies pie jautājuma, kāpēc dramaturgs, kāds tas ir vācu, poļu u.c. valstu teātros, kā pastāvīgs amats Latvijas teātros nav – izņemot dažus atsevišķus precedentus. Taču iestudējumi nereti liecina, ka tāds būtu vajadzīgs (viņa pienākumi daļēji pārklājas ar to, kādus Latvijā pilda literārā daļa, bet tikai daļēji). Kādi ir šī amata pienākumi un kāpēc tas kļuvis par neatņemamu repertuārteātru daļu citur – tas ir cita, atsevišķa raksta vērts. Sarunas, kas 1.novembrī notika pēc sarunas, apstiprināja, ka vajag vēl sarunas (izdevās Suņa Fuņa cienīga sentence) un platformu, kur paust domas – tāpēc Teritorija drīz atkal aicinās uz Ģertrūdes ielu. Nākamreiz, visticamāk, neilgi pēc Spēlmaņu nakts. Kas notiek ar šo mūsu balvu un tās prestižu, par ko pirms pāris gadiem ceremonijā runāja Viesturs Kairišs?

Sarunas norisināsies arī 20.novembrī - Gētes institūtā no 9.30 notiks simpozijs Teātra pētniecība "post-" teātra situācijā - kā, kam, starp ko?. Pētniecība un kritika, kritika un prakse, robežšķautnes, teātra zinātne šeit un citur - par to runās vācu viesi (Hamburgas un Bohumas Rūras universitāšu profesori teātra zinātnē)  un Latvijas teorētiķi. Programma un vairāk informācijas šeit. Visi interesenti laipni aicināti!

Un vēl kas, maz ar iepriekšējo ieraksta daļu saistīts. Šodien ziņu kultūras sadaļas rotā vēsts, ka Alvis Hermanis saņēmis Vīnes kritiķu piešķirto Nestroy balvu par amerikāņu dramaturga Treisija Letsa lugas iestudējumu ar nosaukumu Ģimene (Eine Familie) Vīnes Burgtheater kā sezonas labākais režisors Austrijā. Tajā pašā teātrī, kurā šis apbalvotais iestudējums (balva arī aktrisei Kirstenai Denei par lomu izrādē), 5.novembrī savukārt pirmizrādi piedzīvoja cita ne mazāk saistoša izrāde. Proti, lieliskā un humorpilnā Ņujorkas Off-Off teātra Nature Theater of Oklahoma sadarbībā ar Burgtheater veidotā dzīvesstāsta-mūzikla Life and Times otrā daļa (Episode 2). Pirmā daļa te tapa pagājušajā sezonā un bija redzama arī festivālā Theatertreffen Berlīnē šī gada maijā kā viens no desmit “ievērojamākajiem iestudējumiem vācvalodīgajās zemēs”. Tas ir trīs stundas garš “mūzikls” angļu valodā, kuru izdzied un izvingro ņujorkieši un Burgtheater aktieri. Performance daļēji tapusi gan kā parodija par mūzikliem, gan dokumentalitāti teātrī (vienlaikus piedāvājot pavisam citu un nekonvencionālu ceļu, abas šīs formas apvienojot) un veidota pēc telefona sarunas ar vienu no kompānijas dalībniecēm  Telefona sarunā viņa tika lūgta izstāstīt visu savu līdzšinējo dzīvi, tas tika uzņemts, transkribēts un pārveidots par libretu. Libretā tika iekļauts pilnīgi viss viņas teiktais – visas “mmm” un “ēēē” pauzes kļūst par sava veida “Ariadnes pavedienu” piedziedājuma vai mūzikla "hita" vietā. To visu pavada kustības – tikai un vienīgi vingrošanas elementi no kādreizējiem padomju Austrumeiropas jauniešu sporta svētkiem (Pavols Liska, viens no kompānijas dibinātājiem, ir no Slovākijas). Trijās stundās pirmā daļa tika līdz protagonistes sestajam dzīves gadam. Otrajā daļā dalībnieki “ar neparastu konceptuālu stingrību un vienlaikus pāri plūstošu spēles prieku” (tas no apraksta teātra mājas lapā) turpina šo episko mūziklu-sāgu, tērpti košos treniņtērpos no Adidas un darbībai notiekot kazino. Pēc pirmās daļas veidotāji stāstīja, ka viņu plāns ir kopumā izveidot 24 stundu garu maratonu.

Kāpēc to visu rakstu – kopumā teātrī nereti vērojot ilustratīvu monumentalitāti no vienas puses un apšaubāmu humoru no otras (un, jā, pašmāju mūziklu iestudēšanas "tradīcijās" tas nereti apvienojas), šī Vīnes pirmizrādes ziņa atsauca atmiņā maijā piedzīvoto prieku par Ņujorkas "oklahomiešu" humoru un izdomu. Par vieglumu, draiskumu un nebēdnību. Un ja par izklaidi runājam - jaunās teātra formas vairs nebūt nenorobežojas no tādas kā “entertainera” lomas, Nature Theater of Oklahoma ir komiķi, kas varētu uzstāties politiskos kabarē vai stand-up žanrā. Taču gaumīgs humors jeb gaume, humors un pašironija vienuviet – biežāk tā vēlētos. Tāpēc – ja ir iespēja, ļoti iesaku!