Jaunie horeogrāfi atver durvis!

User Rating: / 7
PoorBest 

6. un 7. oktobrī pl. 19.00 Eduarda Smiļģa muzeja Lielajā zālē būs skatāma LKA laikmetīgās dejas horeogrāfijas 4. kursa studentu izrāde Atvērto durvju vakars, kas būs veidota kā atmiņu kolāža par aizvadītajiem studiju gadiem. Jau tagad viņi ar domām ir pie sava diplomdarba – 40 minūšu garas dejas izrādes, lai pavasarī varētu saņemt diplomus. Kas zina, varbūt nākamajā Patriarha rudenī, varēsim skatīt septiņpadsmit jaunas dejas izrādes...

Katrs jauns mācību gads topošajiem horeogrāfiem iesākas Koktebelē, Krimas pussalā, kur divu nedēļu laikā viņi veido radošo bagāžu, dienu sākdami ar jogas nodarbībām kalnos un, prom braucot, uzkrāto atrādīdami atpūtniekiem vietējā restorānā. Tieši tur radusies iecere par Atvērto durvju vakaru.

“Programmā būs skatāmi mūsu spilgtākie studiju laikā tapušie darbi, būs arī sveiciens no Koktebeles. Festivāls ir lieliska iespēja tos vēlreiz no jauna uz skatuves izdejot, jo visbiežāk mēs savu pusgada darbu skatītājiem parādām vienu divas reizes”, stāsta Katrīna Albuže.

Katrīna pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Kultūras koledžā, kur bērnības interesi par kustību un deju Ilze Zīriņa pārvērta mīlestībā. Ieguvusi deju kolektīva vadītājas specialitāti, Katrīna nešaubīgi nolēmusi turpināt studijas un iestājusies LKA horeogrāfos pie Olgas Žitluhinas. “Akadēmijas gadi ir mūsu zelta laiks. Intensīvs un ļoti radošs. Mums ir brīnišķīgi pasniedzēji. Atnākot uz dejas tehnikas nodarbībām pie Olgas, aizmirstas visas nebūšanas, jo viņai ir tāds enerģijas lādiņš, ka visiem momentā acis ir vaļā un gribas strādāt”, stāsta Katrīna. “Pat atpūta mums nav tikai atpūta. Nedēļas nogalē visi kopā bijām baudīt Siguldas rudenī un katram bija uzdevums izveidot deju par tēmu Rudens. Mīlestība. Deja.”, atceras Katrīna. Turpat uz vietas viņi sarīkojuši flashmob akcijas un pārsteiguši apkārtējos. “Vide ir pārpilna ar impulsiem, tāpēc dejot mēs varētu sākt jebkur. Ir žēl, ka ne vienmēr šiem impulsiem varam ļauties”, viņa smaidot nosaka un piebilst, ka visgrūtāk ir brīžos, kad klausās pleijeri trolejbusā.

Katrs no viņiem studiju laikā veido izrādes kā horeogrāfs un iesaistās kursabiedru veidotājās izrādēs kā izpildītājs. “Manuprāt, nevar uztaisīt labu dejas izrādi bez savstarpējās komunikācijas, atnākot un uzliekot dejas zīmējumu, jo vīzijas tehniskā realizācija veidojas kopdarbā un horeogrāfiju ir tikpat kā neiespējami izteikt vārdos”, atzīst jaunā horeogrāfe.

Visbiežāk savās dejās viņi izdejo dzīves skarbumu un nopietnību, saistot to ar savu jaunību, jo tas ir laiks, kad dzīves dzīles kļūst tik saistošas. Komiskos gabalus ir grūtāk taisīt, “jo tos nevar taisīt komiskus, tiem ir jāsanāk komiskiem”, paskaidro Katrīna.