Ievadruna publiskai diskusijai starp Jozefu Boisu (Joseph Beuys) un Mihaelu Endi (Michael Ende), kas notika Vangenes Valdorfskolas zālē 1985. gada 10. februārī.Vispirms Mihaels Ende nolasīja stāstu „Mans priekšstats” („Meine Vorstellung”) no savas grāmatas „Spogulis spogulī” ("Der Spiegel im Spiegel"). Turpinājumā diskusijas vadītājs Rainers Rapmanns (Rainer Rappmann) norādīja, ka jānoskaņojas citai uztveres pakāpei, lai klausītos Jozefa Boisa runu.Jā, mīļie draugi! Pārcelšanās citā uztveres līmenī domāta tik vien tādējādi, ka mums ir jāattīsta iespējamo metožu dažādības apziņa attiecībā uz svarīgākā cilvēces jautājuma risināšanas veidu, un proti, veidot sociālo organismu, sociālo kopumu tā, lai cilvēku dzīve tajā būtu ražena un veidoties spējīga tādā veidā, lai cilvēku spējas varētu aizvien attīstīties, kļūstot aizvien produktīvākas un sasniedzot maksimālo, kas cilvēkiem viņu attīstībā dots, – no otras puses sasniedzot arī dabas [kā organisma – tulk. piez.] dzīves augstākās attīstības pakāpi saistībā un saskaņā ar cilvēcisko darbību.Tātad šis cits līmenis ir dialoga forma. Šis cits līmenis prasa būt atvērtam citādam viedoklim un būt gatavam PERMANENTAS KONFERENCES stāvoklim, kad dažādi viedokļi sapulcināti pie viena galda, savesti kopā un, tos salīdzinot, izsecināts, kurš būs svarīgākais solis nepieciešami sasniedzamā sasniegšanai, tātad es teiktu – loģiski pārdomātā ceļā atrast racionālus iemeslus JAUTĀJUMAM PAR PRIORITĀTĒM.

Lugu Bembijlenda Elfrīde Jelineka (Elfriede Jelinek) (1946) saraksta 2003. gadā kā work in progress, skatoties televīzijā tikko uzsāktā Irākas kara tiešraides un konspektējot tur redzēto un dzirdēto. Darbs turpinās, kad Kristofs Šlingenzīfs (Christoph Schlingensief) vēl tā paša gada decembrī iestudē Bembijlendu Vīnes Burgteātrī un Jelineka iestudējuma inspirēta uzraksta tēmas turpinājumu Bābele (divi monologi par Abu Greibas noziegumiem).

Gan lugas Bembijlenda sarakstīšanas veids, gan sadarbības veids ar režisoru un akcionistu Šlingenzīfu ļoti labi raksturo Jelinekas tēmu loku un darba stilu. Jelineka ir sociālpolitiska autore, kuras darbi uzskatāmi par pētnieciskiem un kura diezgan tiešā veidā izmanto citus autordarbus vai materiālus – vienalga vai tās būtu izrādes, triviālliteratūra, filosofiski vai dabas zinātņu apcerējumi, vēstures materiāli vai avīžraksti. Tāpat arī Šlingenzīfa brīvā pieeja Bembijlendas tekstam, uz skatuves liekot drīzāk savu asociāciju gūzmu, nekā pašu tekstu, iespējama pateicoties apstāklim, ka Jelineka neierobežo lasītāju (režisoru) ar režijas norādēm, vai darbojošos personu sarakstiem, kā arī dod atļauju īsināt tekstu (dažos gadījumos pat līdz 70%!).

Šodien atpūtīsimies no teātra un visiem trādirīdi, bumbastikiem un neočatiem, olimpiādēm un miss-vorldiem. Man liekas visas LV problēmas ir no tā, ka latvieši vairs nelasa.Tāpēc šodienas izlaidumā - Andrejs Rubanovs, Orhans Pamuks, mazliet Lielo sazvērestību un tādas reālas lietas.