Labu lugu meklējot
Inga Gaile | Saturday, 26 November 2011 21:44
| Article Index |
|---|
| Labu lugu meklējot |
| Pirmā diena |
| Otrā diena |
| Trešā diena |
| All Pages |
Man patīk lugas. No labas lugas nāk dzīvi pārveidojoša enerģija. Ja laba luga tiek uzvesta un kļūst par labu izrādi, enerģija dubultojas. Labas lugas palīdz sakārtot manī valdošo haosu. Labu lugu uzrakstīt ir grūti vai gandrīz neiespējami. Pat ja dramaturgs strādā kā traks, pietrūkstot tam vienam procentam (talanta, iedvesmas, mīlestības), viss 99 % var iet atpūsties grāmatplauktos. Savukārt, ja pietrūkst kāds no tiem 99%, ko varētu dēvēt par darbu, tad vispār. Traki. Pie tam, lugas rakstīšanas gadījumā procentu skaitliskajai vērtībai ir tikai simboliska nozīme, vienai lugai vajag 45 % darba un 55% mīlestības, citai – 1 % darba un 99% Svētā Gara palīdzības.
Es gribētu uzrakstīt kādu patiešām labu lugu un cerēt, ka tās enerģija palīdzētu kādam tā, kā man ir palīdzējušas dažas izrādes un lugas.
Baltijas mūsdienu drāmas festivālā „Skats 2011” es meklēju atbildes uz jautājumu, kas šobrīd ir tie darbi, kurus režisori izvēlas iestudēt, kas šobrīd veido labu dramaturģisku tekstu un arī – kādas ir visplatītākās kļūdas, rakstot dramaturģiskus tekstus – lugas.
Baltijas mūsdienu drāmas festivāls Skats 2011, bija pārstāvētas Igaunijas, Latvijas un Letuvas izrādes un notika jau minēto valstu dramaturgu lugu lasījumi.
Lugu lasījumos lasīja divas igauņu un vienu lietuviešu lugu. Nezinu, kāpēc nelasīja latviešu. Zinu, ka darbnīcā, kas notika pirms Skata 2011 bija arī trīs latviešu lugas. Varbūt režisoriem nepatika, varbūt šķita, ka nosacīti "svešo" lugās būs vairāk tā, ko katrs meklē teātrī. Varbūt vienkārši tā sagadījās un protams, nedomāju, ka lasījumos vajadzēja būt Latvijas autora lugai tikai, lai ievērotu kaut kādu toleranci pret visiem pieaicinātajiem.


















