vēstules
Grieķu teātris starp tradīciju un jauno, savējo un svešo
Elena Karakouli, Inga Fridrihsone | Sunday, 27 June 2010 09:30
Saruna ar Elenu Karakouli, Atēnu Nacionālā teātra dramaturģi
Runājot par Grieķiju, primāri vienmēr domājam par amfiteātriem, gadu tūkstošiem senām tradīcijām. Antīkās traģēdijas joprojām ir bieža repertuāru teātru sastāvdaļa, tiesa, ne Latvijā, bet Rietumeiropā noteikti. Mūsdienu grieķu teātris toties ir samērā mazpazīstams. Tāpēc mans pirmais jautājums Tev ir diezgan vispārīgs: kā grieķu teātris izskatās mūsdienās?
Es mēģināšu pavisam vispārīgi ieskicēt mūsdienu teātra ainu. Lai to izdarītu, neizbēgami jārunā par grieķu teātra struktūru un sistēmu. Ja šodien runājam par grieķu teātri, tad visupirms ar to saprot Atēnas. Režisori un aktieri galvenokārt koncentrējas Atēnās, dzīvo šeit un veido savas grupas un projektus. Grieķijā ir tikai divi valsts teātri – Atēnās un Salonikos.
Tas nozīmē, ka pie jums ir tikai divas regulāri valsts atbalstītas teātra ēkas/institūcijas un viss pārējais ir tas, ar ko citur – Vācijā, Latvijā, arī citur – tiek saprasts “neatkarīgais teātris”? Kas principā nozīmē, ka pie jums tikpat kā viss teātris ir “neatkarīgs” un dalījums starp valsts un neatkarīgo šādā izpratnē nemaz nepastāv?
Tieši tā. Pie mums ir vairāki neatkarīgi teātri, kuri saņem atbalsu no valsts uz kādu noteiktu laika posmu, bet regulāri finansēti tiek tikai šie divi teātri – Nacionālais teātris Atēnās un Valsts teātris Salonikos. Atēnās ir apmēram 130 mazi teātri un spēles vietas, tāpat arī, protams, vēl citas neatkarīgas grupas, kas veido savus projektus ārpus kādām noteiktām telpām.
Reālāk par realitāti – Telšu teātris, Taivānas "Haibizi"
Yi-Chun Chen | Sunday, 06 June 2010 21:44
Pirmdienas vakarā, laikā, kad nav visai parasts apmeklēt ierastās teātra norises vietas, es devos uz Tu-Cheng Arsenālu aplūkot Taivānas Haibizi jaunāko veikumu, izrādi Stāsts par saules aptumsumu / Dekamerons [1]. Tu-Cheng Arsenāls atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Taivānas galvaspilsētas Taipejas centra, bet to vairs neskar steidzīgās metropoles ietekme. Ir tumšs, kluss, drīz ceļi kļūst līkumoti, laukos redzamas dubļainas sliedes. Apkārt ož pēc mēslu kaudzēm. Ja fonā nemanītu jaunuzceltā dzīvojamo ēku kompleksa neskaidros apveidus, tad iebraucējs varētu padomāt, ka atrodas kādos lauku klajumos.


















