Rumānijas blociņš jeb piezīmes no Transilvānijas galvaspilsētas

User Rating: / 0
PoorBest 

Novembrī Transilvānijas galvaspilsētā Klužā (Rumānija) notika laikmetīgās skatuves mākslas festivāls TEMPS D'IMAGES, sniedzot ieskatu jaunākajā rumāņu skatuves mākslā, kā arī piedāvājot viesizrādes no Francijas, Vācijas, Polijas un Moldovas. Viens no festivāla vadmotīviem šogad bija vēstures pārskatīšana – kā jaunajai paaudzei, kas piedzīvojusi gan padomju laikus, gan neatkarības un demokrātijas sūro skolu, izturēties pret pagātnes notikumiem, kā starp dažādo viedokļu un atmiņu gūzmu notvert savējās, kam ticēt un kā vēstures putrā atrast savu identitāti?

14. novembris, pirmdiena

Uz loga sarma. Viesnīcas meitene grib mani iespiest taksī, jo esmu taču no ārzemēm. Nepadodos. Ārā gaida stindzinoša saule, ielās mijas šaušalīgi padomju kluči ar greznām Austroungārijas impērijas celtnēm, milzīgas baznīcas un episkas statujas, kas sacenšas smagnējumā. Daudz jauniešu, šī, kā nekā, viena no lielākajām universitāšu pilsētām Rumānijā.

Gianina Cărbunariu (RO) izrāde X Centimeters Out Of Y Kilometers
Black box. Skatītājiem ienākot tiek iedots krēsls, grīda aprakstīta ar baltu krītu – izvilkumi no slepenajiem pratināšanas protokoliem, esi spiests staigāt pa tekstu, jo tas ir tik blīvs, ka nav, kur citur nolikt kāju. Katrs sēž, kur sajūt par ērtu. Kad visi sanākuši, teksts uz grīdas jau vietām izzudis, izsmērēts. Par nepakļaušanos partijai no savienības tiek izslēgts rakstnieks. Izrāde – dažu pratināšanas epizošu atkārtojums, mainot norises vietu, lomu sadalījumu, iejaucoties, lūdzot skatītājus izpildīt to vai citu lomu, ar nedaudziem atribūtiem tiek norādīts – kurš ir kurš tēls, stāsts notiek astoņdesmitajos, stingrā padomju režīmā, bet atsauces spilgtas uz mūsdienām – par valdošo slāni, kam „īstajā laikā un vietā” ir tiesības bāzt kabatā, un sabiedrību, kam nav tiesību iebilst, kā arī „no partijas mutes” izteikts apgalvojums: ikviens, kurš devies prom no Rumānijas, taču vēlas šeit atgriezties! (ar neslēptu ironiju aktiera izpildījumā, skaidri norādot uz krietnu emigrācijas vilni t.s. neatkarīgas un demokrātiskas valsts periodā). Telpas galos 2 ekrāni, kuros rāda aktuālo epizodi. Zūd realitātes sajūta – kam sekot līdzi – reālajai norisei, kas pārvietojas pa visu telpu, vienam vai otram ekrānam, kas, nākas sev atzīt, ir krietni ērtāk, gluži kā ikdienā – pa ausu galam padzirdēt, noskatīties ziņas ir kudī vieglāk, nekā pašam pakustināt p..., lai painteresētos.

Spēles valoda mainās no dziļi reālistiskas līdz kariķēti groteskai. Daudz saturisku paralēļu ar LV, lūk, pirmā iespēja Rumānijā justies kā savējam.

PS. Pēc šīvakara izrādes, kur tik daudz krēslu bīdīšanas, ienāk prātā, ka neatkarīgais teātris jau sen kā parādā slavas dizesmu melnajam, atvāžamajam krēslam – lai uz kuru valsti vai festivālu nedotos, allaž tas sagaidīs, grīļīgs un maķenīt neērts, toties uzticams, pacietīgs un atvērts kompanjons ceļošanai telpā un laikā.

15. novembris, otrdiena
Pilsēta šodien izskatās pēc Šveices un Norvēģijas vienlaikus – ielejas pērle ar vecpilsētu pašā vidū, šur tur sastādītiem baznīcu torņiem, kā arī blokmāju žogu un Transilvānijas pakalniem pa perimetru.

Vāciešu viesizrāde notiek vecā opernamā, kas nav redzējis remontu, visticamāk, kopš uzcelšanas. Šarmīgi, bet arī biedējoši.

MOUVOIR izrāde As if (we would be)
Neatceros, vai kādreiz esmu redzējusi tik daudz samākslotas pozēšanas vienuviet. Protams, dejotāji, jeb, precīzāk, performeri ir apbrīnojami spējīgi gan kustību ziņā, gan vokāli. Taču izrāde nedodas rokā, drīzāk uzkrītoši ķircina ar saraustītu epizožu virkni, kurās līdz nelabumam atkārtojas vecā labā dramatiskuma formula – no čukstiem līdz kliegšanai. Kas par daudz, tas par skādi. Koncentrēju uzmanību uz video darbu, kas ir patiešām gaumīgs un savā ziņā glābj izrādi. Finālā kā kulaku uz acs dabūju noklausīties didaktisku stāstu par sievieti un viņas fantoma sāpēm.

PS. Trauslā, brīnumainā robeža – kur tu biji aizvandījusies šovakar? Labā mākslas darbā zināmas lietas un didaktiku taču var pasniegt, nekaitinot necik… Kā piemēram, Kubrika „Full Metal Jacket”, ko ar gandarījumu noskatos, pēc izrādes atgriežoties viesnīcā.