1. Minoritātes un minoritātes. Kultūrpolitika mazākumtautībām

... Lai arī šī joma lielā mērā saskaras ar citu nozaru politikām (izglītības, integrācijas, valodas, mediju politikām), tomēr raksta ietvaros pievērsīšos kultūrpolitikai un vēl šaurāk – datiem par profesionālo, ...

2. VI. Satracināto Nezinīšu Sala, dvēseļu zvejošana un vēl šādi tādi Nacionāli Personīgie Projekti.

... trūkums organismā. 1.2.2. - "sabiedrības lielākā daļa grimst apātijā.", šausmas. "2.1. Valstij ir sekmīgi jādarbojas." Tālāk (atstāstu 2 vārdos) par to, cik svarīga ir māksla, izglītība, veselība, (pa ...

3. Grieķu teātris starp tradīciju un jauno, savējo un svešo

... neeksistē. Par citu modeļu iespējamību tiek diskutēts regulāri, tāpat kā par aktieru un režisoru izglītību – Grieķijā nav nevienas augstākās izglītības iestādes aktieriem un režisoriem! -, taču diskusijas ...

4. Baltijas valstu teātru kultūrpolitikas apskats

... pilsoņa mākslinieciskajai izglītībai, piemēram, teātra apmeklēšanai, mums vajadzētu aprēķināt, cik daudz naudas valsts tērē katram skatītājam. Tad problēma kļūtu skaidrāka. Padomju laikā mēs runājām par ...

5. Ir jācīnās

... pasākuma norisi vēlos arī dalīties. Kāpēc? Jāsaka, ka tikai saskaroties ar šo pasākumu, kas aptvēra visu Vāciju – gan augstskolas, universitātes, skolas un specialās izglītības iestādes-, es sapratu, ka ...

6. par projektu

... Latvijā skatīt kontekstā ar procesiem citās Eiropas valstīs, kā arī izglītība, iepazīstinot ar svarīgiem skatuves mākslas notikumiem, teorētiķiem un viņu darbiem no pārējās pasaules, lai sekmētu Latvijas ...

7. Samazināt, palielināt... jeb Teātru politika Latvijā

... izmaiņām sabiedrībā. Tiek rosināts jaunajās prioritātēs iekļaut ne vien māksliniecisko kvalitāti, bet arī skatītāju skaitu, kases ieņēmumus, efektivitāti, mākslas izglītības lomu, kultūras daudzveidību ...

8. Realitātes šovs - parādiet man realitāti

... nacistiem. Tādēļ Harts tika atstādināts no amata 1933. gadā. Jozefa Gēbelsa izglītības/propagandas un izklaides koncepcija bija visai atšķirīga no Harta un Brehta. No 1923. gada līdz 30. gadu vidum ...

9. Sabiedrības līdzdalība – no masām uz individualitāti

... vijies caur izglītības sistēmas pilnveidošanu vai, kā to pieņemts moderni teikt, caur cilvēkresursu attīstīšanu. Latvijā diemžēl izglītības sistēmas attīstība pašlaik tradicionāli tiek skatīta caur paātrinātas ...

10. Realitātes traucējumi

... teātrī iestudē Viljama Šekspīra Hamletu, atvedot sev līdzi no Vācijas neonacistus, kurus Šveicē paredzēts resocializēt. Kristofs Šlingenzīfs atsaucas uz Vācijas valdības izveidoto politiskās izglītības ...

11. Īss pirmais ieskats konkrētajā sociālās mākslas darbības laukā

... mūsu pierastās sabiedrības organizēšanās formas caur norisēm, kas zināmā mērā jau iepriekš organizētas un iepriekš indoktrinētas, kā tas, piemēram, ir totāli pārvalstiskotās skolu un augstskolu izglītības ...