Par Kritiku

Lietotāju novērtējums: / 8
SliktākaisLabākais 

2011.gada janvārī Londonā norisinājās pirmā no divām sesijām Eiropas Komisijas atbalstītās SPACE programmas ietvaros mākslas kritiķiem. Programma ar nosaukumu Writers on the Move ir pirmreizēja iniciatīva, savedot kopā jaunus par Eiropas teātri rakstošus profesionāļus, lai diskutētu lokālo kontekstu, izprastu mākslas kritikas lomu un nozīmi un runātu par nepieciešamību un iespējām kritiķu mobilitātei un regulārām starptautiskas sadarbības iespējām. (Vairāk informācijas par SPACE pieejams programmas mājas lapā, kā arī Latvijas Jaunā teātra institūta izplatītajā informācijā.)

Programmas dalībnieces, Beļģijā dzīvojošas franču vēsturnieces, rakstnieces un kuratores Pauline de La Boulaye rakstā par noritējušo sesiju atspoguļota ne tikai tās norise, bet arī sniegti priekšlikumi Eiropas mākslas kritikas nākotnei. Raksts tapis Briselē, 2011.gada februārī.

***

Par Kritiku

Pēdējās četras dienas es izdzīvoju Eiropas diskusiju pieredzi.

Pie galda sēdās divdesmit mākslas kritiķi no visas Eiropas: Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas, Lielbritānijas. Pieci no mums dzīvoja ārpus piederīgās valsts, īpaši izbaudot Eiropas dzīvesveidu.

Radošums: vai kārtējā modes lieta?

Lietotāju novērtējums: / 11
SliktākaisLabākais 

No Dievišķās Radīšanas līdz Radošajai Industrijai

Kopsavilkums: Autors cenšas izkliedēt daļu no uzkrātās konceptuālās miglas ap jēdzienu  "radošums" un pētīt to attiecībā uz Eiropas ekonomiku transformāciju, kur dominē mākslinieciskas ideoloģijas un kultūras produktu dažādība. Viņš piedāvā kritisku skatu uz pašreizējo kultūras infrastruktūru un tās spēju absorbēt un veicināt radošumu un pozicionē radošumu primāri kā prasmi uzsākt, attīstīt un bagātināt virkni produktīvu attiecību ar partneriem un komandām, institūcijām, sponsoriem, plašsaziņas līdzekļiem, kopienām un kultūras industriju.

Šo mēnesi es pavadu Budapeštas Kolēģijā, Ungārijas Augstāko kursu institūtā kā zinātniskās biedrības loceklis. Šī vieta cenšas nodrošināt ideālus nosacījumus akadēmiskam radošumam. Es esmu biedrs zinātnieku grupā, kas strādā pie grāmatas par Austrumeiropas literātu trimdu 20.gadsimtā. Trimda šiem autoriem nozīmēja piespiedu mobilitāti un radošo izpausmju turpināšanu ļoti skarbos apstākļos. Mēs uzturamies Budā, Vallenberga namā, ko cēla zviedru fondi par piemiņu Raulam Vallenbergam, zviedru rūpnieku ģimenes pēcnācējam. Viņš lietoja savu radošumu, lai apturētu vai vismaz samazinātu Ungārijas ebreju slepkavošanu un deportāciju 1944.gadā, izvēršot dažādas stratēģijas, taktikas, shēmas, pat krāpšanos un kukuļdošanu, lai pārspētu Eihmana un ungāru fašistus. Kopš 1944.gada marta tika deportēti vairāk nekā 420 000 ebreju un lielāko daļu no viņiem nogalināja. Taču kādi 75 000 izdzīvoja, lai sagaidītu atbrīvošanu 1945.gada janvārī-februārī. Šeit tas parādās: radošums kā dzīvību glābjoša spēja. Ironiski, ka Vallenbergu arestēja padomju atbrīvotāji un viņš nekad neiznāca no cietuma. Zviedrijas diplomātija nebija pietiekami radoša, lai izdabūtu Vallenbergu no Lubjankas cietuma.

Foruma teātris: spogulis, ne zāles

Lietotāju novērtējums: / 8
SliktākaisLabākais 

... Par foruma teātra iestudēšanas principiem un formas veidošanos Latvijā

Kas notiek ar cilvēku, kad, atnākot uz izrādi un vērojot, kā kādam no tēliem dara pāri, viņš pēkšņi attopas - tiek piedāvāts dramaturģiju un līdz ar to apspiešanas ainu mainīt? Foruma teātris ir interaktīva teātra forma, kurā satiekas divas cilvēka kaislības – vērot drāmu un vērst dramatisku situāciju uz labu. Tas ir teātris, kurš stāstā ievelk burtiski.

Šī raksta autore ar foruma teātri nav iepazinusies nejauši. Pirmo reizi es ar to saskāros 2009. gadā Austrijā – Pasaules foruma teātra festivālā. Pašlaik kopā ar radošajiem domubiedriem Interaktīvajā teātra studijā Laiva eksperimentējam ar šo Latvijai jauno teātra formu izrādē [Dārzs]. Kā jau tas ar jaunām lietām notiek, arvien biežāk izskan jautājumi: kas ir foruma teātris? Kā tas darbojas? Ko tas dod? Balstoties uz savu pieredzi ar foruma teātri gan kā skatītājai, gan arī kā veidotājai, mēģināšu radušos interesi kaut nedaudz remdēt.

Teātra realitāte un teātra kritikas utopija

Lietotāju novērtējums: / 9
SliktākaisLabākais 

...jeb prakses un teorijas attiecības valstī, kurā māksla ir tirgus prece

(Referāts nolasīts teātra zinātnei un kritikai veltītā simpozijā Teātra pētniecība 'post-' teātra situācijā: kā, kam, starp ko? š.g. 20.novembrī Gētes institūtā)

Latvijas Universitātē esmu beigusi profesores Silvijas Radzobes vadīto teātra kritikas kursu un tūlīt pēc bakalaura grāda iegūšanas sākusi strādāt Valmieras Drāmas teātrī par literārās daļas vadītāju. Pēc sešiem tur nostrādātiem gadiem pāris gadus strādāju nedēļas kultūras avīzē par teātra nodaļas vadītāju un nu jau septīto gadu strādāju Latvijas Nacionālajā teātrī par direktora palīgu repertuāra jautājumos. Paralēli tam visus šos gadus intensīvi un mazāk intensīvi esmu piedalījusies teātra aktuālo procesu atspoguļošanā - pēdējos gados, protams, ņemot vērā apstākli, ka strādāju vienā no diviem lielajiem teātriem, tāpēc par Dailes teātra izrādēm esmu izteikusies tikai konkrētā, visbiežāk oriģināldramaturģijas iestudējumu kontekstā. Savukārt iespēju runāt par NT izrādēm arī esmu izmantojusi tikai atsevišķā nodaļā NT 90 gadu jubilejai veltītā monogrāfijā, par ko saņēmu savu kolēģu kritiku, jo mans izrāžu vērtējums vairākos gadījumos atšķīrās no „objektīvā” kritikas vērtējuma, tādējādi izjaucot vēsturiskās patiesības līdzsvaru. Bet...piekritu šim simpozijam ar prieku, jo, nu jau 15 gadus atrodoties starp abām frontes pusēm – tiem, kas raksta un vērtē, un tiem, par kuriem raksta, esmu saskārusies ar vairākiem problemātiskiem jautājumiem gan attiecībā uz teātra kritiku, gan attiecībā uz teātra vidi. Šī ir iespēja dalīties savās pārdomās .

Kāds ir teātra kritikas uzdevums? Kam tā tiek adresēta? Vai rakstītais adresātu sasniedz?