7-VII. Savpatnie paveidi dabā.

Uzmanību, atvērt jaunā logā.

| 09.12.10

Šodienas izlaidumā - budistu mierā par kultūras saīsināšanu un latgaliešu seksīgā savpatnībā - par ārdīšanos. Daži vārdi par kotlešu deklarāciju un jaunajiem ministriem, tad arī par savpatno latgolu.lv. Vēl šis tas sagrābstīts par to, ka NATO apdraud Trojas zirgs ar investīciju kultūru iekšā. Un viens noslēpums - par šī brīža slavenāko Rīgas savpatno rakstnieku-santehniķi.

Vai Jums arī tāda pati sajūta, ka galvaspilsētā nevienam neko vairs nevajag? Es jau pagāšsezon terorizēju "Teritorijas" redakciju ar savu: "Aj, nu, priekš kam tas vispār vajadzīgs? Visi tie teātra projekti un tās bābu kritikas?" Bet tagad ir vel trakāk. Viss ir tādā dīvainā līdzsvarā, kad - jo mazāk kaut kas notiek, jo labāk! Kad katram atsevišķi ņemtam cilvēkam viss ir nostabilizējies līdz tādai harmonijai, ka viņš vairs neiet ārā no mājas (un tikai lieciet mani mierā!), un tik ik pa laikam kaut kādi anonīmie brēc: "Nu bet- kā, nu bet- nē, dodiet naudu skolotājiem un dodiet ārstiem, dodiet, dodiet, paskatieties, cik viņi nabadzīgi, un cik sliktā stāvoklī skolas un slimnīcas! Nav pat ko spuldzīti ieskrūvēt! Nav naudas grīdas lupatām!" Un tad tu, kā noharmonizējies cilvēks, kas sēž mājās un grib, lai liekas mierā visi brēcēji, tad nu tikai dod un dod, pēdējo savu bezdarbnieka pabalstu atdod, bet vietā saņem tikai brīnumus: vispirms universitātē paziņo, ka šomēnes jau nu gan lekciju nebūs (...jo ir taču svētki! Novembris katram latvietim ir svētki, un vajag taču beidzot kļūt patriotiskam!), savukārt dakteris paziņo, ka nevar uz tevi paskatīties, jo šodien viņam dators pie aitišņikiem uz vīrusu pārbaudi, bet bez personas koda ievades datorā viņam nav tiesību skatīties uz tavām kaitēm. Kāds sakars izglītībai ar patriotismu un veselībai ar datorzinībām, uz to mums nav jāatbild, tas nav mūsu kompetencē, jo viss taču ir saskaņā ar likumu.

Katrā ziņā, nekādus kultūras rautus apmeklēt neprasās, sāks vēl kāds pa taisno no skatuves brēkt, ka nav naudas pelmeņiem. Vispār gan visi tādā lāčuka mierā dzīvo, ka var iestāstīt sazin ko. Ne tikai, ka ārstiem nav, ko ēst, bet skolotājām nav zeķubikšu, un ko nu tagad darīsim, kad neiznāks 8 kultūras izdevumi, "Ezi" ieskaitot. Toties Salavecis Ušakovam uzdāvināja trusi! Nu, interesanti?

Jā, daudziem te kā apagaroto jaunuvju skolas LKA absolventiem ir iekaldināta matricā ne visai pareiza attieksme pret kultūru. Tā it kā tas būtu kas augstāks un dziļi gaisīgs, mantojums un futūrisms vienlaicīgi, tautas dziļo dvēseles stīgu gulbja dziesma un tā. Gluži vai instinktu līmenī - viss notiek tādos sakāpinātos izsaucienos: "Ārprāts, kā drīkst nogriezt budžetu KULTŪRAI?!!!" vai, piemēram: "Kultūras ministram taču jābūt dziļi ētiskam cilvēkam, un taču ar minimālu estētisko gaumi!!!" Bet nav tas pareizi, atkal lieka brēkāšana. Nevajag jaukt kultūru ar mākslām. Nav teikts taču, ka ministram jābūt ar labu redzi. Vai - ka jāprot angļu valoda! Labi, ka prot sēdēt krēslā un negāžas apkārt! Tas pats par gaumēm un gendera pazīmēm (frizūrām). Un mierīgi par to kultūru. Kultūra ir valsts stratēģisks politisks instruments, lai pieregulētu ideoloģiju, novērstu huļigāņu ārdīšanos u.c. Labāk mazāk. Teiksim, mēs piedzīvojam kārtējo interesanto periodu, kad visa saucamā kultūra, vismaz tā, kas bija, brīvās ekonomikas pašplūsmā sadalās 2 daļās: kultūras pieminekļi (neaizskaramie!) un autortiesību objekti (prasiet AKKA/LA). Bet varētu tak šo to izmantot radošāk, lai attaisnotu visas tās parlamentu kultūras komiteju komisijas, un tamlīdzīgi. Vēl, jāpiebilst, ar steigu vajadzīgs uz skatuvēm mikrouzņēmumu dibināšanas slavinājums. Prasās vairāk pēc lugām par žīdu mazo uzņēmējdarbību. Tomēr jārisina diskusija par to, cik svarīgs ir tieši mazo uzņēmumu reģistrācijas process, nodokļu maksājumu aizraujošais process.

Ko mums šodien sola slaucīt jaunā kultūras ministre? Attēlā - plakāts no Dailes teātra kolekcijas (uzlabojumi-mani).

Runa ir, protams, par deklarāciju, tautā zināmu kā Lemberga kotlešu deklarācija. "Kultūras ministrija (KM) aicina sabiedrību iesaistīties Valda Dombrovska vadītās valdības Deklarācijā minēto mērķu sasniegšanas Rīcības plāna - darbu un uzdevumu saraksta veidošanā." "Ministrijas Rīcības plāns ir viens no būtiskākajiem dokumentiem kultūras nozarei, jo nosaka konkrētus darbus un konkrētus termiņus. Tāpēc tās izstrādē ir jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrība, diskutējot par soļiem, kā sasniegt valdības Deklarācijā ierakstīto," norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. (1)

Vai Jūs jau iesūtījāt līdz 22.novembim savus racionalizācijas-optimizācijas priekšlikumus? Sabiedrība???

Nu vismaz izlasiet to plānu (es te iekopēšu, lai jums nav jābakstās, bet nu dikti gara ir, ko lai dara, es jau arī līdz galam neizlasīju, man pietika ar pirmajiem 3; izcēlumi - mani, attēlā - plakāts no Dailes teātra kolekcijas, arī ietūningots):

Kultūras sadaļa deklarācijā

par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

Kultūras jomā

1. Izstrādāsim nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu ar mērķi stiprināt piederības sajūtu Latvijai. Sekmēsim latviešu valodas saglabāšanu un izplatību – nacionālās valsts identitātes pamatu, latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu, atbalstīsim mazākumtautību kultūru savpatnību. 2. Nodrošināsim Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināsim tā pilnvērtīgu izmantošanu, pieejamību un aktīvu apriti. 3. Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu. 4. Stiprināsim Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai atbilstoši budžeta iespējām, veidosim vienotu organizatorisko struktūru Latvijas tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārmantošanai. 5. Celsim kultūras jomas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, profesionālās izglītības kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, veicināsim profesionālās ievirzes izglītības pieejamību un paplašināsim piedāvājumu mūžizglītībai. 6. Nostiprināsim kvalitatīvu demokrātisko diskusiju telpu, precizējot valsts pasūtījumu sabiedriskajai televīzijai un radio. 7. Izstrādāsim likumu par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. 8. Nostiprināsim Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) neatkarību. 9. Ar likumu noteiksim pienācīgu raidlaiku elektronisko mēdiju skatāmākajā un klausāmākajā laikā programmām latviešu valodā. 10. Nodrošināsim nevalstisko organizāciju iesaisti kultūras procesa veidošanā un realizācijā. 11. Atbilstoši budžeta iespējām pakāpeniski atjaunosim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, to nosakot 15 % apmērā no kultūras funkciju nodrošināšanai paredzētā finansējuma. 12. Nodrošināsim efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu bibliotēku sistēmas darbību. Īstenojot projekta realizācijas ekonomisko scenāriju, līdz 2012.gadam pabeigsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, veidosim to par modernu pasaules līmeņa zināšanu centru. 13. Sekmēsim Latvijas kultūras iestāžu, t.sk. reģionālo daudzfunkcionālo centru un kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, īpaši reģionos, šim nolūkam piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, citām ārvalstu finanšu programmām un iespēju robežās – no valsts budžeta. 14. Radīsim labvēlīgus apstākļus profesionālās mākslas izaugsmei un attīstībai, veicināsim profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos. 15. Sekmēsim profesionālās mākslas konkurētspēju starptautiskā līmenī, stiprinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Eiropā un pasaulē. Gatavosimies pasākumiem, kas paredzēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 2014.gadā. 16. Veicināsim kultūras jomas radošā potenciāla pārnesi tautsaimniecībā, radošās industrijas attīstību, veicināsim kultūras un tūrisma nozaru sadarbību, nodrošinot jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanu, attīstīsim mecenātisma un sponsorēšanas tradīcijas Latvijā. 17. Izveidosim Latvijas Nacionālo arhīvu un nodrošināsim tajā uzkrāto dokumentu saglabāšanu un papildināšanu (t.sk. ar e-pārvaldes dokumentiem), uzturēsim un pilnveidosim Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu. Piesaistot ES finansējumu, nodrošināsim nacionālā dokumentārā mantojuma, kino, muzeju, bibliotēku un citu kultūras resursu (t.sk. digitālo) papildināšanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu un izmantošanu. (1a)

Tā ka viss būs! Minoritāšu savpatnības un savdabības attīstības programmas, plāni, zelta kartupeļi, viss būs! Man gan dikti interesē, no kurienes radies tas vārds savpatnība, ko tas nozīmē? Tas ir domāts tā kā dīvainība, pasistība? Vai tā kā savrupība, izolētība? Ka minoritāšu kultūra var izdzīvot tikai tad, kad savā nodabā kūņojas un neviens no titulnācijas neskaras viņai klāt? Tas nu gan būtu labi! Vai varbūt... bail pat izsacīties... te ir iekodēti kādi separātisma kodi? Traks var palikt! Nē, labāk sēdēt mājās un cept kotletes!

Re, pa to pašu laiku pavisam klusiņām kāds vienkāršs Rīgas santehniķis brīvajā laikā, kad nav jāstrādā (jālabo santehnikas) un nav jāatpūšas (viņš reizēm uzspēlē ģitāru dažās M.Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs), balstoties uz saviem personīgajiem novērojumiem, sarakstījis grāmatiņu par Rīgas sadzīvi un šejienes trakajām sievietēm, kas kļuvis par absolūtu bestselleru pa visu bijušo Padomju Savienību (tūdaļ tiks izpārdota jau 2.tirāža). Raksta gan viņš savpatni - krieviski - un apejot visas ministrijas, tāpēc es gan gribētu varbūt šeit nosaukt viņa vārdu, lai jūs arī uzziniet, kāds lirisks, bet reāls varonis dzīvo mums blakus, bet man bail, ka tad izlasīs arī kotlešu deklaranti un akkas?laaaa, un grāmatiņas uzreiz paliks dārgākas un nebūs vairs pieejamas vienkāršai tautai. Nesen biju izbraucienā pa Latvijas rūpnīcām, tad nu uzzināju, kā darbojas LV brīvā ekonomika. Ražotāji pastāstīja, ka šobrīd, kad viņi saražo mazus apmērus un paši arī tirgo, tad var tirgot par zemām cenām, bet tad, kad sāks tirgot lielveikalos, tad viņiem vēl par to pašiem jāpiemaksā un veikals arī uzliek savus procentus. Kaut kas līdzīgi riebīgs varētu notikt ar šām grāmatiņām. Vēl jau arī liels drauds ir tāds, ka par jocīgo Latvijas rakstnieku sajūsminās tieši Krievijā un tas taču var darboties kā Trojas zirgs!

Tuvākajā laikā Latvijā varētu ieplūst ievērojams Krievijas kapitāls,ekspertu diskusijā "Krievijas aizsardzības politika - vai sagaidāmas pārmaiņas?" prognozēja Baltijas-Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte. Pēc Ēlertes domām, tas radīs papildu risku, ka mūsu valsts var tikt izmantota kā Trojas zirgs jeb slēpts ierocis Eiropas Savienībā (ES) un NATO.Viņa uzskata, ka Krievija ļoti labi izprot, ka bruņots uzbrukums kādai no Baltijas valstīm radītu tai milzīgus zaudējumus, tādēļ pret Latviju netiks vērsta tā dēvētā cietā vara. (2)

Savukārt ar investīcijām ienāks mīkstā vara - "necaurredzamā uzņēmējdarbības kultūra"!!!!!

Tā ka vairs par krieviski rakstošajiem ne vārda! Ka neuzbrūk kāda necaurredzamā kultūras investīcija. Gaidiet, pēc 2 gadiem varbūt kāds nopublicēs arī kādu ziņu par slaveno Rīgas santehniķi latviešu avīzē. Vai, piemēram, vikilīkos. Atspringstiet. Aizejiet labāk uz Dailes teātri kādu dailītes kokteilīti iedzert, un pie reizes apskatīt kādu hipsteru izstādi.

Dikti interesanti var izsekot, kas mums notiek plakātu savpatnībā:

pirms:

priekš:

ārpus:

ā, un vēl slavenā jaka, protams:

Un tagad parunāsim dažus vārdus par nacionālās identitātes stiprināšanu, kvalitatīvas kultūrtelpas nostiprināšanu un radošo ideju un risinājumu pārnesi uz tautsaimniecību veicināšanu jau nu gan nē, bet par savpatnību. Par latgaliešiem. Nesen man nācās skaidrot kurdu jautājumus. Tā kā auditorija bija visai mazaptēsta, paskaidroju viegliem vārdiem: "Iedomājieties, kā būtu, ja latgalieši sāktu ārdīties. Jo skaidrs taču, ka viņi ir foršāki, aktīvāki, sirsnīgāki, skaļāki, vitālāki, izturīgāki par Rīgas slinķiem, bet tāpat viņi runā neoficiālā valsts valodā (pārkāpj valodas likumus vienā laidā un bez sankcijām!), dzīvo nabadzīgākajā Latvijas reģionā un vispār Centrā viņus uzskata par pāķiem. Kā būtu, ja viņi sāktu regulāri braukt uz Rīgu ar ģitārām, koklēm un akordeoniem, piebļautu visas ielas ar skaļām dziesmām un pa vakariem spridzinātu paštaisītas petardes? Uz sētu galiem sakarinātu savus konkurētspējīgos māla ķopšus un bez mikrouzņēmumu reģistrēšanas sāktu tirgoties bez nodokļiem?!" "Jā, būtu traki", auditorija to atzina.

Devos uz izrādi "latgola.lv" noskaidrot, kā tad ir, kā tad ir ar brāļiem latgalīšiem. Ko tad Nacionālais nemaz nebaidās, ka ar tādu izrādi varētu tikt veicinātas separātiskas tieksmes??? Par to neviens kritiķis neko, visi tik par aktierspēli. Un vēl interesanti - kāpēc latgalieši neārdās, bet saglabā savu spēku, kas tā par savpatnības recepti? Nu, jā, protams - sex, drugs un rock'n'roll! Kā parāda izrāde, latgaliešu pensionāri par seksu un precēšanos vien domā, jaunie vairāk par šņabi, un pāri visam - traks latgaliešu rokenrols ar seriālu iedvesmotiem slaidu šoviem meksikāņu cepurēs! Šņabis uz skatuves tiek pārcilāts kastēm vien, dzerts iekšā ar miega zālēm (tās, par laimi,speciālās, ražotas Krievijā, drīkst jaukt kaut vai ar spirtu). Ar ēdienu gan pašvakāk - 1 pustukša Kellog's kartonka ar gailīti un daži banāni. Lugā darbojas smalkā rīdziniece, kas domā, ka brokastīs visiem jāēd kellogi. Latgalieši to sauc par kombikormu, jo no tādas pārtikas "ne smakas, ne garšas, troksnis vien". Tad tāļāki caureju joki, dzirdes aparāti no katalogiem, un latviešu nouhavs - sprādziens arī bija!

Kaut gan latgaliešu rakstnieces Danskovītes (Anitas Ločmeles) tautas komēdijas „Ontons un Anne” sižeta dramaturģija un paprastie joki atgādina tādu televīzijas sitkomu, tad vismaz prieks, ka caur rekvizītiem, šiem materiālās pasaules simboliem, tiek atgādināts par pasauli, kur dzīvojam. Piemēram, atcerēties, cik priecīgi bijām, ka garlaicīgās padomju paikas ražotnes nolikvidēja, toties Latvijā atvēra Kellog's un Coca-cola ražotni! Super! (Tie vēl darbojas, kāds zina?) Kādā sajūsmā saspridzinājām Skrundas lokatoru, lai pēc tam saliktu NATO radaru bumbuļus Latgales laukos, kur pirms tam auga burkāni, bet tagad nekas dzīvs negrib augt. Banānus arī mīlam, 'mērkaķa desu'! Alkohols atsevišķa tēma. Nez kā viņiem tur, Latgalē, tur viņiem noteikti pašiem savs, no Baltkrievijas graudiem un Krievijas cukura. Mums te toties Rīgā... Krišbarona ielā... āāā..... nu, liela izvēle vienvārdsakot. Kurpju veikalu, kosmētikas veikalu un pat seckond hand vintāžu vietā - gari eirovīnu plaukti un garas importīga spirtotā letes. Dzer! Un neārdies!

Rīdzinieks gan nav uz to ārdīšanos. Mazliet traucē aptaukošanās problēma, arī aizdusa. Un vispār - ko tur! Nekas tāpat nemainīsies! Labāk uztaisīt kādu akciju, ka nopērc rimika zeķubikses un iemet speciālā kastē, kas aizies nabadzīgajām skolotājām zem eglītes.

Miers arī jūsu būdiņām, kur pil visi krāni un radiatori, bet kur, es ceru, ir milzīgs plazminieks, viagra un kožļenes. Nav taču jāatgādina, kas būs par svētkiem, tagad katrā lielveikalā skan remiksi par viena čuvaka dzimšanas dienu. Būšot arī atlaides un visi tie enģeļi.

Kamēr rakstīju šo rakstu, tikmēr no drošiem avotiem tapa zināms, ka tomēr arī LV teātros tiks palaista kultūra, jo ir daži jauni valsts slavas projektiņi, ne tikai mikrouzņēmumu dibināšana, bet arī tāda tēma, ka vajag atkal veicināt tautas atražošanos, vairosimies Latvijai un Valsts gaida pēcnācējus-audzbērnus! Tāpēc drīzumā tiks palaista tāda izrāde, kas nezin kā darbosies uz sievietēm (bet tās jau tāpat klausa un dara visu, ko valsts liek), bet uz vīriešiem darbojoties ļoti efektīgi - šobrīd tiek testēts uz brīvprātīgajiem simtlatniekiem un rezultāti ir satriecoši - pat visbezzobainākajiem izstrādājoties testosterons, kas atbild par vīrišķo spēku! Tomēr, es vēl jūsu vietā dikti nesapriecātos, jo, ja to testosteronu nesabalansē ar zinātnisku spēku, tad tur starp testējamiem var gadīties kāds latgalietis un viņš var sākt arī ārdīties!!!

Hallo, Mr. Finger! Sveicieni visiem no aurora_ru!

Embed ievieto šo failu savā mājas lapā