Toms Auniņš

Vara. Multenes. Koka kola

Lietotāju novērtējums: / 30
SliktākaisLabākais 

"...un viņš klīda pa lielpilsētas ielām kā pa tuksnesi - viss ar ko viņam nācās saskarties šķita esam tikai sausas smiltis, bezgalīga un vienveidīga smilšu jūra."

Šodien vairs nav jābrīnās, ka gan jaunieši, gan vecieši, pat augsti izglītoti mākslās priekšroku dod, piemēram, Rīgas dinamo hokeja translācijai vai interaktīvām datorspēlēm tā vietā, lai apmeklētu teātri un gruzītos vai viltos viduvējā dzīves plaģiātismā, jo beigu beigās jau šā vai tā, tās visas ir tikai smiltis, kuras starp kāju pirkstiem sijājas, kuras vējš pūš acīs un, kurām dažreiz tik ļoti patīk fatamorgānā izlikties par oāzi. Oāzi, kuru nomads vai ceļotāju karavāna ar kamieļiem savā garajā ceļā tik ļoti cer uziet. Mirāža rada tieši vēlamā, visvairāk trūkstošā ilūziju - ejot gar jūru viņi redz kuģus, ejot pa tuksnesi tā ir oāze, gluži kā labs teātris, apmierina visslēptākās alkas, kuras skatītājs bieži nav pat apzinājies.