Vienādojums

Lietotāju novērtējums: / 1
SliktākaisLabākais 

Pēc Ineses Mičules izrādes Vienādojums Peldošās darbnīcas bufetē es nejauši sadzirdēju, ka kompānija pie blakus galdiņa vētraini apspriež tikko redzēto izrādi. Uz mani Vienādojums bija atstājis pretrunīgu iespaidu. Režisores sagatavotie jautājumi aktrisēm un „ikdienas” meitenēm likās tādi, uz kuriem patiesas un cilvēciskas atbildes sniegt ir ļoti grūti. Jautājumi Vai aktierim ir kāds lielāks pienākums pret sabiedrību?, Vai mākslinieks var izmainīt sabiedrību?, Vai teātris var kaut ko ietekmēt politiski?, Kā jūs jūtaties Latvijā? u.tml. paši uzprasījās uz vai nu viegli eksaltētām vai nekonkrētām atbildēm (gadījumos, kad intervējamajam īsti nebija sava viedokļa, un nebija arī vēlēšanās kameras priekšā tajā atzīties). Tomēr izrāde bija apbrīnojami interesanta. Video formāts aiz vārdu plūdiem ļāva izpausties īstajai dzīvei – sieviešu sejas izteiksmes, žesti, pozas, tuvplāni radīja daudz vielas pārdomām par viņu personībām. Kāda īsti bija režisores koncepcija šai izrādei? Vai viņa tic savu varoņu vārdiem vai varbūt viņas attieksme pret tiem ir viegli ironiska?

Blakus galdiņš arī aizrautīgi sprieda galvenokārt par redzēto sieviešu cilvēciskajām īpatnībām. Es palūdzu atļauju sarunu ierakstīt.

Ļena: Kad sāka runāt Viesturs Rudzītis, man bija ļoti bail, ka viņš iesaistīs publiku. Man šķita, ka šī auditorija būs ļoti nežēlīga pret blondo meiteni ar rozā nadziņiem. Bet kaut kādā ziņā viņa bija vienīgā, kas neizlikās. Man šķiet, viņa bija tāda, kāda viņa bija.

Agris: Viņas spriedumi par Nacionālo teātri – ka tur neviens nekad neiet – bija tomēr pārāk kategoriski.

Ivonna: Patiesībā tas ir apbrīnojami, ka cilvēkam ir tik skaidra nostāja un nekādu šaubu par savu viedokli.

Ļena: Otra meitene savukārt centās būt ārkārtīgi pareiza, atvērta visām lietām, ļoti šim laikam atbilstoša, ar plašu redzesloku...

Agris: .. progresīvu domāšanu..

Ivonna: Es visu laiku gaidīju, kad būs kāda aktrise no Dailes teātra. Likās, ka to ļoti ļoti vajadzēja! It īpaši pēc Ditas un Sandras [Zvīgules – A.K.] teiktā, ka katrā teātrī atšķiras darbības principi un izdzīvošanas likumi.

Ļena: Runājot par abām aktrisēm, ļoti interesanti bija viņu tuvplāni. Kā Dita Lūriņa runā: viņa jūtas tik skaista, un viņa arī ir tik skaista. Sandra ir vienkārši Sandra. Viņas ir it kā tik atšķirīgas, tai pat laikā arī Dita pēc desmit gadiem būs citādāka. Tu vēro ne tikai to, ko viņas runā, bet arī to, kā viņas izskatās.

Agris: Ditai Lūriņai taču Nacionālā teātrī bija tas mūzikls, un es domāju, ka viņai vienkārši pašlaik piemīt tas zvaigznes spīdums. Un no klasiskas teātra izpratnes viedokļa viņa arī ir pārāka par daudziem JRT aktieriem.

Vai jūs izrādē ieinteresēja arī saturs?

Cits caur citu: Jā!

Agris: Tas, kas man visvairāk patika šajā izrādē, bija Sandras teiktais, ka daudziem cilvēkiem mūsdienās nav godīguma gēna. Tas bija mans ieguvums no izrādes. Es redzēju, ka viņa domā līdzīgi man.