Saruna ar PR speciālistu Jāni Riņķi

Lietotāju novērtējums: / 5
SliktākaisLabākais 

Jāņa Riņķa lekcija PR bija lieliska. Reizēm viens cilvēks, lasot labi, konstruktīvi un ar rotaļīgu humoru sagatavotu lekciju, var pateikt daudz vairāk, nekā trīs vai četri gudri cilvēki savstarpēji diskutējot un viens otru papildinot. Lekcijā atklātie fakti (es, piemēram, nezināju, ka visiem zināms, ka revolūcijas tiek organizētas) nebija tik aizraujoši kā lektora personība, it īpaši viņa nenosakāmā morāle. Likās, ka viņā apvienojas cilvēciski godīguma principi, kaislība uz savu manipulatīvo darbu (Jānis Riņķis pats ir PR speciālists) un jautra sajūsma par spēju starp abiem izlavierēt. Piemēram, lektors stāstīja, ka reiz viņam nācies uzstāties pret Gaismas pili. Kolēģi sacījuši – nu kā tu uzstāsies pret Gaismas pili, vai tu kāds Tumsas bruņinieks? Tad Jānis Riņķis nolēmis, runājot par bibliotēku, izmantot terminu „stikla monstrs”. Pēc lekcijas mēs kopā ar Annu Jozausku nolēmām uzzināt par Jāni Riņķi vairāk.

Vienādojums

Lietotāju novērtējums: / 1
SliktākaisLabākais 

Pēc Ineses Mičules izrādes Vienādojums Peldošās darbnīcas bufetē es nejauši sadzirdēju, ka kompānija pie blakus galdiņa vētraini apspriež tikko redzēto izrādi. Uz mani Vienādojums bija atstājis pretrunīgu iespaidu. Režisores sagatavotie jautājumi aktrisēm un „ikdienas” meitenēm likās tādi, uz kuriem patiesas un cilvēciskas atbildes sniegt ir ļoti grūti. Jautājumi Vai aktierim ir kāds lielāks pienākums pret sabiedrību?, Vai mākslinieks var izmainīt sabiedrību?, Vai teātris var kaut ko ietekmēt politiski?, Kā jūs jūtaties Latvijā? u.tml. paši uzprasījās uz vai nu viegli eksaltētām vai nekonkrētām atbildēm (gadījumos, kad intervējamajam īsti nebija sava viedokļa, un nebija arī vēlēšanās kameras priekšā tajā atzīties). Tomēr izrāde bija apbrīnojami interesanta. Video formāts aiz vārdu plūdiem ļāva izpausties īstajai dzīvei – sieviešu sejas izteiksmes, žesti, pozas, tuvplāni radīja daudz vielas pārdomām par viņu personībām. Kāda īsti bija režisores koncepcija šai izrādei? Vai viņa tic savu varoņu vārdiem vai varbūt viņas attieksme pret tiem ir viegli ironiska?

Lētā lekcija un Opuss ar govīm.

Lietotāju novērtējums: / 1
SliktākaisLabākais 

Laikam visvairāk no visām festivāla  izrādēm man patika Džonatana Barouza un Mateo Fardžiona Lētā lekcija un Opuss ar govīm. Pirmkārt, man šie mākslinieki likās visprofesionālākie un par savām idejām pārliecinātākie no visiem. Otrkārt, viņiem piemita lieliska, augsti attīstītu cilvēku humora izjūta un liels personības spēks. Pēc izrādes biju sajūsmā. Taču jau pēc desmit minūtēm mani sāka mulsināt, ka esmu uztvērusi tikai atsevišķus domu pavedienus un ka būtībā nespēju ne aprakstīt tikko redzēto izrādi, ne pateikt, par ko tā bija, ne arī loģiski argumentēt savas sajūsmas iemeslus. Gribēju uzzināt no citiem skatītājiem, vai viņi spēj savus iespaidus formulēt vārdos.

Vēl dažas piezīmes no domāšanas maratona

Skaties un sēdi. Vilnis Vējš, Andis Sīlis, Reinis Suhanovs

Ideālas teātra telpas nav. Un šoreiz ne tik daudz tāpēc, ka katram izpratne par ideālu ir sava, bet gan tāpēc, ka telpai nav konkrēta pasūtītāja. Trūkst personības, kas veidotu savu teātra telpu. Teātra telpa, kurā, laikam ejot, varētu strādāt citi, ir jāveidojas no mākslinieka, nevis aiz praktiskas nepieciešamības pilsētvidē uzcelt ēku teātrim un tad likt tajā iekšā māksliniekus.

Teātris telpā var notikt tad, ja tajā var pateikt Labvakar dienas laikā. /R.Suhanovs./