Festivāla Homo Novus '99 ietvaros Jaunais Rīgas teātris sadarbībā ar Jaunā teātra institūtu un producēšanas centru Intercult (Zviedrija) organizēja starptautisku semināru ar Eiropas ekspertu piedalīšanos, kas bija veltīts Baltijas teātru attīstības politikai. Semināra 1.daļa tika veltīta situācijas salīdzinājumam un raksturojumam trīs Baltijas valstīs. Kultūras ministriju pārstāvju ziņojumiem sekoja diskusija ar teātru vadītājiem. Šeit pārpublicējam diskusijas fragmentus no Homo Novus'99 pārskata kataloga, jo arī nepilnus 11 gadus pēc tās norises redzams, ka problēmu loks lielā mērā ir saglabājies teju nemainīgs un uzdotie jautājumi ir līdzīgi: kā un vai valsts kultūrpolitika un teātru atbalsta sistēma veicina “nepārtrauktu teātra atjaunošanos” (K.B.Estornē), vai valstij ir jāatbalsta visi repertuāra teātri, kas ir atbalsta kritēriji, kāds ir neatkarīgo teātru statuss un kāda to nozīme mākslinieciskā procesa attīstībā...?

Tētim darba biedri bija pajautājuši, ko dara viņa meita. Tētis atgriezās mājās un sacīja: Man darbā jautāja, ko dara mana meita? Es teicu, ka kaut ko ar literatūru. Es tak nesaprotu, ko tu dari.... Pap, meita teica, es daru tieši to pašu, ko tu. Tu cel mājas, ja? Nu, jā. Tētis atbildēja. Nu redz, es arī ceļu mājas. Tikai ķieģeļu vietā izmantojot vārdu.

Nav jau runa par ķieģeli! Ķieģelis, meit, ir sīkums. Kas tur ir apakšā! Bet tu saproti, ka tam visam ir jāturas kopā? Ķieģelis uz ķieģeļa... Tā nav nekāda pantiņu skaitīšana. Tas ir grūts darbs. Jo pēc tam, kad māja ir uzcelta, tajā jādzīvo cilvēkiem un viņi vēlas mājā justies droši, zinot, ka nekas uz galvas viņiem neuzgāzīsies. Tev patiktu, ja kādu rītu tu pamostos un izietu, piemēram, uz balkona, un pēkšņi tev uz galvas uzgāztos skārda gabals?! Vai, diez, kas vēl... pats jumts. Un kā vaina tā būtu? Protams, celtnieka vaina! Ka šis nav bijis godīgs strādnieks, bet strādājis pavirši, mož, vairāk alu dzēris, nekā māju cēlis! Nē, meit, māju ir jāceļ godīgi un rūpīgi. Lai logi un durvis ir vietās, lai skurstenis nedūmo un lai cilvēkam ir drošības sajūta.

Šodienas teātra ziņu izlaidumā: "Kazimirs un Karolīna", "Topdogi", "Spēlmaņu nakts" miroņšovs, ilgas un attiecības, Hermaņa pirksts un Džilindžera mūzas. Viss par latviešiem.

"..viena maza balta bura..", atskan dziesma, sarkanais samts sakustas, līdz ar viņu - teātra putekļi. Uz skatuves stāv mucveidīgas būdiņas - bāriņš un tualetes. Auseklītis. O, izrāde par latviešiem! Un te arī viņi - dancodami uz skatuves izskrien latvieši - tas uzreiz skaidrs pēc drēbēm - aber viss kā noskatīts Rīgas pilsētas svētkos - īsbikses, tirgus kurpes, baikera kostīms un latviešu dizainera-piegriezēja negulēto nakšu murgs - kombinezons. Viņi dejo, dzer alu, runā par neko, strīdas par neko, beigās sakaujas. "Kazimirs un Karolīna". Nu nez ko Viesturs Kairišs gribēja ar to pateikt? Esmu neizpratnē, no savas tapsētās ložas raugoties uz Mārtiņa Egliena šofera vesti un Ditas Lūriņas ilgviļņiem. Sajūta tāda, ka režisors šo izrādi ir veltījis kādam vienam konkrētam cilvēkam un gribējis nodot kādu ļoti personīgu ziņu. Šādu izrādi varētu uztaisīt tāds no mūzām atkarīgs režisors, kad viņus piemeklē kāda personiskā krīze, kad mūzas aizlido pie citiem, pie apsviedīgākiem, pie biznesmeņiem... Sēžu, mazliet garlaikojos, veros zālē, kuru piepildījušas LV vecāka gadagājuma sievietes. Mani ļoti interesē viņu domas, ko teiks par šo izrādi Nacionālā teātra uzticīgākie skatītāji, un starpbrīdī es cenšos noklausīties sarunas. Bet viss, ko es dzirdu, ir sarunas par e-talonu un švako apkuri. Tā nu jādomā pašai, ko uzrakstīt par šo izrādi, kā smukāk nokritizēt. Viena mana radiniece dienu pirms izrādes 3 reizes kāpusi ārā no sabiedriskā transporta un vēmusi - turpat uz ielas. Atnākusi mājās un paziņojusi, ka tas droši vien tāpēc, ka uzzinājusi, ka jāiet uz teātri, bet pēdējās apmeklētās izrādes bijušas tik sliktas, ka organisms atsakās vēlreiz to pārdzīvot. Vispār tā laikam bija saindēšanās no smoga, bet šo stāstu klausoties es domāju tikai par to, kā tas iespējams - kā tad viņa varēja 3 x kāpt ārā - vai tad e-talons nečakarējas, ka viņu tik bieži "validē"??? Par teātri un latviešu izrādēm es nedomāju, jautājumu nav.